Katru gadu demonstrējuma gaita tiek atspoguļota lauka dienā, arī šogad, jūnija vidū, LLKC Mācību un demonstrējumu centrā “Lielozoli” Tukuma konsultāciju birojs organizēja demonstrējuma lauka dienu.
LLKC Tukuma konsultāciju biroja projektu vadītāja Sarma Rotberga iepazīstināja dalībniekus ar demonstrējuma gaitu. Kopējā demonstrējuma lauka platība ir 1,2 ha. Tas sadalīts četros lauciņos, kur katrā no tiem pielietota atšķirīga bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metode. Pirmais (kontroles) lauks, kurā konstatēts labākais botāniskais sastāvs, atstāts dabiskai sugu ienākšanai. Otrajā laukā veikta bioloģiski vērtīga zālāja sugu piesēja ilggadīgajā zālājā, kur 1/3 daļā lauka iesēts bioloģiski vērtīgu zālāju sēklu maisījums. Trešajā laukā veikta bioloģiski vērtīga zālāja zaļmasas izklāšana ilggadīgajā zālājā, savukārt ceturtajā laukā, tā centrā, 2022. gadā veikta augsnes ecēšana 6 x 40 m platā joslā un iesēti zvaguļi. 2023. gada rudenī veikta zālāju biotopa velēnas pārnese 30 m2 platībā. Visos demonstrējuma laukos veikti zālāja kopšanas un uzturēšanas darbi atbilstoši izstrādātajam apsaimniekošanas plānam, kā arī regulāri veikts zālāju botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējums.
Lai nodrošinātu zvaguļu labvēlīgo ietekmi uz pļavas dabisku attīstību, tika ievērots demonstrējuma zinātniskās vadītājas, zālāju biotopu ekspertes Rūtas Sniedzes-Kretalovas ieteikums – veikt to atkārtotu piesēšanu. Aprīļa vidū ceturtajā laukā, 240 m2 platībā, tika iesēts lielais zvagulis (300 g). Savukārt dabiskā zālāja augu sugu skaita palielināšanai 240 m2 tika iesēts sertificētas biotopu un augu sugu aizsardzības jomas ekspertes Agneses Priedes ievāktais zālāju maisījums Nr. 2. – sauss, līdz mēreni sauss krāšņi ziedošs zālājs (300 g). Zālāju maisījums Nr. 2 – piemērots sausām līdz mēreni mitrām salīdzinoši nabadzīgām neitrālām vai kaļķainām augsnēm, gaišās, nenoēnotās vietās. Maisījums satur daudz koši ziedošus augus, kas ir viskrāšņākie ap vasaras vidu, un daudz dabisku zālāju indikatorsugu kā ārstniecības ancītis, pērkoņamoliņš, ārstniecības pātaine, parastais vizulis, kamolainā pulkstenīte, ziemeļu madara, divšķautņu asinszāle, kalnu āboliņš u. c.
Lauka dienas dalībniekiem bija iespēja novērtēt sugu daudzveidību. Ik gadu, regulāri veicot zālāja novērtējumu, var novērot, ka zālāja bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā vērojamas pozitīvas tendences. Arvien vairāk parādās tipiskie pļavu augi. Līdzās iepriekš konstatētajai tipiskajai fona veģetācijai konstatēti iepriekš nenovēroti augi – kalnu āboliņš, zaļziedu nakstvijole.
Kā vienkāršākā no pļavu atjaunošanas metodēm ir bioloģiski vērtīgu zālāja sugu piesēja ilggadīgajā zālājā. Sēklām bagātas zāles ienešana ilggadīgajos zālājos ir pati efektīvākā no bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodēm. Šīs divas metodes bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā ilggadīgajos zālājos arī mūsu demonstrējumā devušas pozitīvu rezultātu. Trešā metode –
zālāja biotopa velēnas pārnese ir ļoti darbietilpīga, dārga metode un pieļaujama tikai tajos gadījumos, ja zālājs tiek iznīcināts.
Lauka dienas otrajā daļā dalībnieki devās apskatīt demonstrējuma laukus, piedalījās diskusijās, daloties ar savu pieredzi zālāju bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā, sākot ar krūmu izciršanu, zāles regulāru pļaušanu un novākšanu no lauka, bioloģiski vērtīgu zālāju sugu piesēju, kā arī noganīšanu. Izraisījās diskusija, kādus mājdzīvniekus labāk turēt un kāpēc. Jo dažviet ir lauki, kurus praktiski nav iespējams nopļaut. Mājdzīvnieki palīdz izplatīties augu sēklām. Lauka dienā piedalījās dalībnieces, kuras ražo produkciju no pļavās vāktiem augiem, kam piešķirta zīme – “Dabisko pļavu produkts”. Savukārt pārnestās zālāju velēnas “donorpļavas” īpašniece pastāstīja, cik ātri aizaugusi vieta, kur 2023. gadā tika noņemta velēna, lai pārnestu uz demonstrējuma lauku. Vēl viens iepriekš nenovērots augs – pļavā ziedošā dzegužpuķe – priecēja mūs visus šajā lauka dienā.
Demonstrējums turpināsies līdz 2025. gada septembrim, kad tiek plānots noslēguma seminārs, kurā tiks atspoguļotas katra varianta ierīkošanas un apsaimniekošanas izmaksas, veikta zālāja bioloģiskās daudzveidības un botāniskā sastāva novērtēšana un analīze. Demonstrējuma rezultātus lauksaimnieki varēs izmantot, plānojot un realizējot savai saimniecībai piemērotāko veidu dabisko zālāju atjaunošanā.
LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P11 (21.lote), demonstrējuma tēma „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu demonstrējums ilggadīgajos zālājos”.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests
