Kaļķojamo materiālu salīdzinājums tauriņziežu–stiebrzāļu zālājos

Demonstrējums tika ierīkots Limbažu novada z/s“Punči” laukā ar saistīgas smilts augsni, augsnes reakcija pH 4,6, organiskās vielas saturs ~3,8%, P₂O₅  39 mg kg^-1, K₂O 42 mg kg^-1, Mg 102 mg kg^-1, Ca 629 mg kg^-1, magnija–kalcija attiecība 1:6.  Demonstrējums ierīkots trijos variantos:

1. variants – kontrole: Tauriņziežu–stiebrzāļu zālājs ierīkots nekaļķotā augsnē;
2. variants: Zālājs ierīkots augsnē, kas pirms sējas kaļķota ar Nordkalk Atrigran granulēto kaļķi. Deva 530 kg ha^-1
3. variants: Zālājs ierīkots augsnē, kas pirms zālāja sējas kaļķota ar rupji maltu kaļķakmeni. Deva 6,0 t ha^-1.

Kaļķojamie materiāli tika izkliedēti uzartā laukā 19.04.2022., pēc izkliedēšanas kaļķojamais materiāls iestrādāts augsnē diskojot. Pirms zālāja sējas uz lauka izkliedēts hlorkālijs 50 kg ha^-1 un šķidrmēsli 20 t ha^-1. Zālājs iesēts 9.05.2022., bez virsauga. Izraudzītā zālāju maisījuma Farmix Clover sastāvā ir 25% ganību airene, 30% sarkanais āboliņš, 25% auzeņairene un 20% timotiņš. Zālāju maisījums paredzēts pļaušanai.

Kopējā laikapstākļu iezīme demonstrējuma laika periodā (2022.–2025.) – aprīlis un maijs ar zemām gaisa temperatūrām, biežām nakts salnām un ilgstošiem sausuma periodiem. Izņēmums bija 2025. gads, kad faktiskā nokrišņu summa visas sezonas garumā pārsniedza normu.

Lai varētu novērtēt kaļķojamo materiālu iedarbību, ik gadu katras sezonas beigās tika veiktas augsnes analīzes.

Salīdzinot augsnes reakcijas izmaiņas pēc kaļķošanas, vērojama interesanta aina – augsnes reakcija (pH_KCl ) ir izmainījusies arī kontroles variantā. Augsnes reakcijas izmaiņas acīmredzot ir ietekmējis lauka reljefs, jo barības vielas kopā ar nokrišņu ūdeņiem ir sanestas kontroles variantā, kas, salīdzinot ar abiem pārējiem variantiem, tomēr atrodas nedaudz zemākā vietā. Kontroles variantā un variantā, kurā augsnes neitralizēšanai lietots rupji malts kaļķakmens, augsnes reakcija  no skābas (2017.) ir izmainījusies līdz vidēji skābai–normālai. Variantā, kur lietots granulētais kaļķis AtriGran, arī vērojamas augsnes reakcijas izmaiņas, bet ne tik būtiskas (1. tab.). Rupji maltais kaļķakmens ar devu 6 t ha^-1 ir sācis darboties otrajā–trešajā gadā pēc iestrādes.

1. tabula. Kaļķošanas materiāla ietekme uz augsnes reakciju zālāju sējumā

Ielabojot augsni ar kaļķojamiem materiāliem, zemnieks cer iegūt lielāku un kvalitatīvāku ražu, tādēļ arī mēs demonstrējumā noteicām katra varianta ražību (2. tab.) un ražas kvalitāti. Sējas gadā bija ļoti sauss un karsts laiks, iesētais zālājs slikti dīga un tā kā nezālēm nebija nekādas  konkurences, tad pirmā gada raža sastāvēja no nezālēm. Kontroles varianta ražas katru gadu bijušas diezgan stabilas, jo gada sausajos mēnešos – aprīlis, maijs, jūnijs (2023. un 2024.) – izšķirošais faktors, kas nodrošināja šī varianta stabilo ražu bija pieejamais mitrums, jo lauka daļa ar kontroli atrodas nedaudz zemākā vietā kā pārējā. Variantā, kurā lietots rupji malts kaļķakmens, raža, sākot ar otro un trešo gadu pēc kaļķošanas,  sāk pieaugt, jo augsnes reakcija ir izmainījusies un līdz ar to  āboliņa–stiebrzāļu zālājam nodrošināti labvēlīgāki augšanas apstākļi – lēnās iedarbības kaļķojamais materiāls ir uzlabojis augsnes struktūru, tā ir irdenāka, nav sablīvējusies, labāk piesaista mitrumu un mazina klimatisko apstākļu radīto stresu augiem. 2023. un 2024. gadā veikti divi pļāvumi, bet 2025. gadā raža pagaidām novākta vienu reizi, bet sekos arī otrs pļāvums.

2. tabula. Stiebrzāļu–tauriņziežu zālāja raža, t/ha, 2023.–2025. g.

Lopbarības kvalitātes analīzes katru sezonu noteiktas no pirmā pļāvuma. Novērtējot analīžu rezultātus, var secināt, ka sagatavotā lopbarība ir viduvējas kvalitātes, jo nokavēts pirmais pļāvums un stiebrzāles, kuras sastāda lielāko zaļās masas daļu, ir ziedēšanas vidus stadijā, kamēr āboliņš nav pat iesācis pumpurot, tādēļ arī barības kvalitātes analīzes uzrāda lielāku kokšķiedras daudzumu. 2023. gadā veiktas barības kvalitātes analīzes arī no otrā pļāvuma un iegūtie rezultāti uzrādīja lielāku kopproteīna saturu visos variantos. Variantā, kurā lietots AtriGran granulētais kaļķis, kopproteīna saturs bija  nepilnas divas reizes lielāks  salīdzinājumā ar pirmo pļāvumu. Pārējie kvalitātes rādītāji būtiski neatšķīrās starp variantiem. Barības analīzēs zemu rādītāju visos variantos uzrāda magnijs, un, ņemot vērā barības analīzēs noteiktās normas, arī kalcijs.

3. tabula. Kaļķošanas ietekme uz lopbarības kvalitāti stiebrzāļu–tauriņziežu zālājā

Katras sezonas noslēgumā tika aprēķināta ekonomiskā efektivitāte katram variantam, noteikts bruto segums 2 (1. att.). Vērtējot bruto seguma 2 trīs gadu vidējos rādītājus, redzams, ka lielākais tas ir variantam, kas  kaļķots ar rupji maltu kaļķakmeni, vidēji 306,32 eiro  ha^-1, kontroles variantam – 201,56 eiro  ha^-1  un variantam ar granulēto kaļķi AtriGran – 4,46 eiro  ha^-1 . Atšķirības starp variantiem ietekmējis katra varianta ražas apjoms. Ražas lielumu ietekmēja vairāki faktori – gan lietotie kaļķošanas materiāli, gan klimatiskie apstākļi, gan arī katra varianta mikroreljefs.

1. attēls. Kaļķošanas ietekme uz stiebrzāļu–tauriņziežu ražu un ekonomisko efektivitāti, 2023.–2025. g.

Atziņas:

* Ierīkojot vai atjaunojot zālāju, saimniekam jāzina, kādas ir augsnes īpašības, tātad jāveic vai nu augsnes agroķīmiskā izpēte, vai pašam jāņem augsnes analīzes, nepieciešamības gadījumā jāielabo augsne kaļķojot un jāizvēlas augsnes īpašībām atbilstošu sugu zālājs. Vēlams, lai augsnes  analīzes nebūtu vecākas par 1–2 gadiem.

* Zālājiem vēlams izvēlēties lēnas iedarbības kaļķošanas materiālus, kurus augsnē iestrādā pirms zālāju sējas. Jārēķinās, ka sausajos gados arī kaļķošanas materiāla iedarbība būs lēnāka.

* Aukstos  pavasaros, atsākoties veģetācijai, stiebrzāles aug straujāk un līdz ar to pirmajā pļāvumā tauriņzieži ir mazākumā, jo āboliņam vajadzīgs siltums.