Demonstrējuma mērķis: nodemonstrēt ilgtspējīgas saimniekošanas sistēmu – integrētās augu aizsardzības pamatprincipus, parādot lauksaimniekiem šīs metodes praktisko pielietojumu reālajā saimniekošanā. Veikt ziemas kviešu slimību ierobežošanu, ievērojot to izplatību laukaugu sējumos, uzskatāmi parādīt pielietotās integrētās augu aizsardzības metodes ekonomisko efektivitāti un iespēju samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz agroekosistēmu.
Slimību ierobežošanai tika izmantota lēmuma atbalsta sistēma “Vesels augs” (www.veselsaugs.lv), kas palīdz novērtēt ziemas kviešu lapu un vārpu dažādu slimību attīstības risku konkrētos apstākļos, kā arī dod iespēju aplēst slimību radītos ražas zudumus un ekonomiskos zaudējumus. Slimību riska izvērtējumu var veikt, balstoties uz meteoroloģiskajiem apstākļiem, audzēšanas tehnoloģiju, slimību attīstību, kā rezultātā programma ir palīgs lēmuma pieņemšanā fungicīdu lietošanai.
Savukārt ziemas rapsī augšanas regulatora lietošana tika izvēlēta, pamatojoties uz lēmuma pieņemšanas atbalsta rīka AgroGDD (https://agroit.lv/gdd/) ieteikumiem.
Z/s “Vilciņi 1” (2023. un 2024. g.), z/s “Tūži” (2023.–2205. g.) tika izvērtēti trīs varianti:
Meteoroloģisko apstākļu novērojumu veikšanai katrā saimniecībā tika izmantota meteoroloģiskā stacija un datorprogramma “Vesels augs”. Ziemas kviešu sējumā vienu reizi nedēļā saskaņā ar metodiku demonstrējuma lauciņos tika noteikta auga attīstības stadija un veikta kaitīgo organismu (slimību) uzskaite uz kultūraugu lapām:
visos variantos – viena uzskaite vārpošanas laikā (piengatavības fāzē).
Reizi nedēļā bija jāsalīdzina lauka novērojumi ar atbalsta sistēmas “Vesels augs” ziemas kviešu slimību risku izvērtējumu un bija jāveic kaitīgo organismu ierobežošana atkarībā no ierīkotajiem variantiem un metodikas.
Jelgavas novada z/s “Vilciņi 1”
Demonstrējuma ierīkošanā un datu uzskaitē liela nozīme bija laika apstākļiem, jo programmas “Vesels augs” ziemas kviešu slimību riska izvērtējumā meteodatu algoritms ir viens no svarīgākajiem lēmumu pieņemšanā par fungicīdu lietošanu. 2023. gada pavasaris bija vēss – tikai 7. aprīlī gaisa vidējā temperatūra pirmo reizi pārsniedza +5 °C, un maija sākums saglabājās auksts. Stabilāks un siltāks laiks iestājās tikai jūnijā, kad temperatūra biežāk pārsniedza +20 °C. Vidējā temperatūra pavasarī un vasaras sākumā kopumā bija zemāka par normu.
Savukārt 2024. gada pavasaris bija daudz dinamiskāks – jau aprīļa sākumā temperatūra sasniedza +15 °C, tomēr sekoja krasas svārstības, tostarp aukstuma vilnis ar sniegu aprīļa beigās. Neskatoties uz šīm epizodēm, mēneša beigās atgriezās siltums, un maijs jau bija ievērojami siltāks nekā gadu iepriekš. Arī jūnijs bija par 1,8 °C siltāks par normu, tādējādi sezona kopumā bija siltāka nekā 2023. gadā.
Izvērtējot nokrišņu apjomu, 2023. gada sezona bija izteikti sausa – aprīlī un maijā kopā nolija vien 23,4 mm, un no maija vidus līdz jūnija vidum bija pat 30 dienu ilgs sausums. Nokrišņi atgriezās vien jūnija otrajā pusē, bet kopumā mitruma trūkums bija būtisks, kas negatīvi ietekmēja slimību attīstību. 2024. gadā nokrišņi bija biežāki un sadalījās nevienmērīgi. Aprīlī nolija 61,2 mm – būtiski vairāk nekā gadu iepriekš. Arī maijā un jūnijā nokrišņu daudzums bija lielāks nekā 2023. gadā. Savukārt jau 2024. gada rudenī temperatūra bija būtiski augstāka par normu un nokrišņu ievērojami mazāk, kopumā pārsniedzot arī vairākus sausuma un siltuma rekordus.
Abus gadus, kad bija ierīkots demonstrējums ziemas kviešu sējumos, novērojumi parādīja, ka slimību attīstība uz kviešu lapām atbilst programmas “Vesels augs” ieteikumiem (sīkāk ar novērojumiem un datu uzskaiti var iepazīties www.test.llkc.live). Lai salīdzinātu ražas datus, tika ņemti kūlīšu paraugi katrā variantā piecās vietās, tie izkulti un nosvērto graudu daudzums pārrēķināts uz hektāru. Laboratorijā pārbaudīta arī graudu kvalitāte, kas apstiprināja ekonomisko ieguvumu no integrētās augu aizsardzības metodēm. 2023. gada rezultāti parādīja, ka laika apstākļiem ir nozīmīga loma fungicīdu lietošanas lēmumu pieņemšanā. Sausajā 2023. gada sezonā ziemas kviešu lapu slimības novērojumos tika uzskaitītas, bet tās neietekmēja ziemas kviešu attīstību un fungicīdu lietošana augiem izraisīja papildus stresu. Atšķirības starp ražām ir nebūtiskas – kontroles variantā, kur nebija lietots fungicīds, raža bija lielāka par “Vesels augs” variantu (attiecīgi 7,84 un 7,69 t/ha), kur fungicīdu lietoja vienu reizi. Saimniecības variantā raža bija nedaudz lielāka – 7,89 t/ha. Arī graudu kvalitātes rādītāji būtiski pa variantiem neatšķīrās, atšķirība bija tikai fungicīdu lietošanas izmaksās.
Savukārt 2024. gada ziemas kviešu graudu raža (pie 14% mitruma) kontroles variantā bija 5,4 t/ha, “Vesels augs” variantā par 2,24 t/ha vairāk (7,64), bet saimniecības variantā par 2,6 t/ha vairāk (8). Ņemot vērā, ka “Vesels augs” variantā bija tikai viens smidzinājums ar fungicīdu, bet saimniecības variantā 2 reizes, tad, rēķinot ieņēmumus no hektāra abos variantos (pieņemot, ka graudu cena ir 190 eiro/t) un atņemot fungicīdu lietošanas izmaksas, ienākumi sastāda attiecīgi 1451,6 un 1520 eiro/ha. Rezultātā saimniecības variantā ieņēmumi bija par 13,4 eiro/ha (vai 0,1%) lielāki nekā “Vesels augs” variantā.
Ziemas rapsī 2025. g. z/s “Vilciņi 1” tika izvērtēta augu augšanas regulatora lietošanas izvēles programma AgroGDD.
Rudenī pirms rapša ziemošanas visos variantos tika mērīts augšanas punkta augstums un stublāja resnums. Savāktie rapša paraugi tika mērīti un iegūti sekojoši rezultāti:
Kopumā 2024/2025. gada ziema bija labvēlīga rapša pārziemošanai, līdz ar to pavasarī nebija novērojamas lielas atšķirības starp variantiem. Raža tika vākta 25. jūlijā un vislielākā tā bija kontroles variantā, kur iegūtas 3,36 t/ha, otra lielākā raža iegūta no saimniecības varianta – 3,15 t/ha, savukārt no varianta, kur augšanas regulators lietots pēc programmas ieteikuma, raža bija viszemākā – 2,71 t/ha. Tomēr, lai labāk izprastu kopsakarības un veiktu uz datiem pamatotus secinājumus par augšanas regulatora ietekmi uz rapša pārziemošanu, pētījumus būtu jāturpina.
Atziņas. Demonstrējumi z/s “Vilciņi 1” skaidri parāda, ka integrētā augu aizsardzība spēj samazināt slimību izplatību un lauka monitorings kopā ar lēmumu atbalsta sistēmu “Vesels augs” palīdz samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Izmantojot šādu sistēmu kviešu audzēšanā, uzlabojas gan ekonomiskā efektivitāte, gan ražas kvalitāte, vienlaikus saglabājot un uzturot videi draudzīgu saimniekošanu. Savukārt demonstrējumi sniedz iespēju arī citiem lauksaimniekiem redzēt, kā ilgtspējīga saimniekošana darbojas praksē, kāds ir izvēlētās metodes ekonomiskais izdevīgums.
Valkas novada z/s “Tūži”
Demonstrējums ierīkots laukos ar augsnes pH virs 5, org. viela virs 3%, ar vidēju fosfora un kālija nodrošinājumu. Visi varianti saņēma vienotu minerālmēslu devu uz hektāra gan rudenī pamatmēslojumā, gan pavasarī papildmēslojumā. Visi varianti vienādi smidzināti pret nezālēm. Fungicīds smidzināts, pamatojoties uz “Vesels augs” programmu un pašu saimnieku novērojumiem. Katrs gads bija citāds. Pirmajā un otrajā gadā bija sauss un karsts laiks, nokrišņu praktiski nebija. Šogad laika apstākļi bija vairāk piemēroti ziemas kviešu audzēšanai. Lielas lietavas un vēja brāzmas saudzēja Valkas novada Kārķu pagasta zemniekus.
2022./2023. g. sezonā iesētajiem ziemas kviešiem ‘Achim’ ziemcietība 8 balles. 2023. gada sausie laika apstākļi pavasara sezonā būtiski ietekmēja slimību attīstību uz lauka un uzskaitītie dati liecina, ka kviešu lapu plankumainībām nebija iespējams attīstīties, līdz neparādījās mitrums. Jūnija beigās uzlijušais lietus vairs būtiski neietekmēja slimību attīstību un ietekmi uz ražu un tās kvalitāti. Ziemas kviešu raža iegūta visos variantos līdzīga – 2,0 t/ha, jo variantiem sakarā ar sausumu netika lietoti fungicīdi. Iegūta pārtikas graudu kvalitāte, bet negatīvs bruto segums 2 (1. att.).
2023./2024. g. iesēti ziemas kvieši ‘Edvīns’. Ziemcietība – 7 balles. Pavasaris bija auksts un vēls. Lauku ilgi klāja sniegs, kas kusa lēni un līdz ar to mitrums saglabājās augsnē. Jūnija sākumā kviešu lapu dzeltenplankumainības ierobežošanai smidzināts fungicīds Input 1 l/ha, kas lietots tikai “Vesels augs” un saimnieka variantā. Savukārt 20. jūnijā veicot uzskaiti kontrolē, ar dzeltenplankumainību bija inficēti 20,08%, bet saimnieka un “Vesels augs” variantos attiecīgi 8,89 un 9,58%. Veģetācijas perioda laikā bija maz nokrišņu, kas ierobežoja augu attīstību. “Vesels augs” un saimnieka variantos iegūta augstākā raža – 3,1 t/ha. Aprēķinot bruto segumu kontroles un abiem pārējiem variantiem, secinām, ka arī viens smidzinājums ar fungicīdu dod būtisku peļņas ieguvumu uz ha, salīdzinot ar kontroli. Bruto 3 seguma starpība ir 116 eiro/ha.
Pretstats diviem iepriekšējiem gadiem bija 2025. gada vasara, kad lija daudz un trūka silto un saulaino dienu ziemas kviešu attīstībai. 10. jūnijā veicot lauku monitoringu, aprēķini rādīja, ka slimība ir attīstījusies 5,28% un, ievadot datus “Vesels augs” programmā, tika norādīts, ka laikapstākļi veicina kviešu lapu dzeltenplankumainības attīstību un lauks ir jāsmidzina ar fungicīdu. “Vesels augs” variantā smidzināts 15. jūnijā fungicīds Dominiks 1 l/ha, bet saimnieka prakses variantā – 9. maijā fungicīds Amistars 0,8 l/ha + Praktis 0,8 l/ha, bet 15. jūnijā fungicīds Dominiks 1 l/ha. Augstākā raža iegūta saimnieka variantā – 5,01 t/ha, kā arī augstākais bruto segums 2 (261 eiro/ha).
Vidēji trīs gados augstāko ražu un bruto segumu 2 uzrādīja saimniecības prakses variants, bet ar “Vesels augs” variantu ražas starpība nebija būtiska.
Atziņas. Nosakot katra varianta ekonomisko efektivitāti, redzam, cik liela nozīme ir fungicīda smidzinājumam ziemas kviešu sējumos, lai ierobežotu kviešu lapu dzeltenplankumainību uz lauka. Arī laikapstākļiem ir liela nozīme iegūtās ražas daudzumam un kvalitātei, bet lielākais ieguvums ir lēmuma pieņemšanā izmantot programmu “Vesels augs”.
